Vēja parku attīstībā jāiegriež uzticības turbīna

Atšķirībā no saules enerģijas, kur pēdējos divos gados elektroenerģijas ražošana ir pieaugusi pat 80 reizes, vēja apgūšanā Latvija praktiski stāv uz vietas.

Precīzāk, šajā laikā mēs esam izveidojuši jaunu ministriju un tiesisko ietvaru vēja parkiem, bet ne jaunas vēja turbīnas. Tomēr nākamie gadi sola arvien vairāk vēja turbīnu Latvijas ainavā — to ne visi sabiedrības pārstāvji un vietējās kopienas sagaida ar entuziasmu, un dažviet pat radīts pretvējš.

Video intervijā ar Latvijas Avīzes žurnālistu Gunti Ščerbinski Ecosoul dibinātāja un vides eksperte Arta Kauķe stāsta par to, kā saskaņot valsts, vēja parku attīstītāju un iesaistīto pušu intereses.

"Visām vēja parka būvniecībā iesaistītajām pusēm ir ļoti svarīgi, lai šie projekti būtu sociāli pieņemti. Sociālās ietekmes novērtējums ir lielisks instruments, lai identificētu projekta sociālās ietekmes un veidus, kā tās mazināt."

Pagājušajā gadā Vides pārraudzības valsts birojā saņemts lielākais pieteikumu skaits ietekmes uz vidi novērtējumam (IVN) tieši vēja parku projektiem. Šī gada sākumā kopumā 40 projekti bija dažādās izvērtēšanas stadijās, ieskaitot pabeigtos. Vides aktīvistu apvienības "Zaļā brīvība" apkopotie dati liecina, ka Kurzemes plānošanas reģionā paredzēti 24 vēja parki, pieci projekti — Zemgalē, septiņi — Vidzemē, trīs — Latgalē un viens — Rīgas plānošanas reģionā.

Arta Kauķe atzīmē, ka sabiedrības informēšana šobrīd norit lēni, bet ir tendence situācijai uzlaboties — vairāki vēja parku attīstītāji jau iet tālāk par IVN programmas prasībām, mēģinot satikt sabiedrību un nodibināt kontaktu ar iesaistītajām pusēm. Vairumā gadījumu tomēr puses cita citu izvairās, kā rezultātā rodas agresīva, neefektīva vai vispār nepastāvoša komunikācija. Cerams, attīstītāji arvien ātrāk spēs novērtēt sabiedrības milzīgo ietekmi, kas gan palielina projekta vērtību, gan mazina riskus tā attīstībā un darbībā.