top of page

Vēja parku attīstībā jāiegriež uzticības turbīna

Atšķirībā no saules izmantošanas, kur pēdējos divos gados piedzīvots lēciens, saražotās elektrības apjomam pieaugot pat 80 reižu, vēja ķeršanā praktiski esam mīņājušies uz vietas.


Science to action

Pareizāk sakot, šajā laikā esam cēluši jaunu ministriju un likumisko ietvaru vēja parku izbūvei, nevis jaunas vēja turbīnas. Tomēr turpmākie gadi Latvijas ainavā sola arvien vairāk vēja turbīnu, kas daļā sabiedrības, īpaši vietējās kopienās, netiek uztverts ar sajūsmu un izsaucis pat pretvēju.


Video intervijā ar Latvijas Avīze žurnālistu Gunti Ščerbinski par to, kā salāgot valsts, vēja parku attīstītāju un vietējo iedzīvotāju intereses sarunājas Ecosoul dibinātāja un vides eksperte Arta Kauķe.





Visām vēja parka būvniecībā iesaistītajām pusēm ir svarīgi, lai šie projekti būtu sociāli akceptēti. Ietekmes uz sabiedrību novērtējums ir izcils instruments, lai noskaidrotu projekta ietekmi uz sabiedrību un veidus, kā to mazināt.

Ietekmes uz vidi novērtējumam (IVN) Vides pārraudzības valsts birojā pērn bijis lielākais vēja parku projektu pieteikumu birums. Šā gada sākumā dažādās izvērtēšanas stadijās, ieskaitot pabeigtos, kopumā bija 40 projekti. Ar 24 vēja parkiem līderos ir Kurzemes reģions, pieci projekti iecerēti Zemgalē, septiņi – Vidzemē, trīs – Latgalē un viens projekts ir saistīts ar Rīgas plānošanas reģiona teritoriju, liecina vides aktīvistu biedrības "Zaļā brīvība" apkopotie dati.


Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji



Arta Kauķe atzīmē, ka šobrīd sabiedrības informētības norises rit gausi, bet var novērot tendenci situācijai uzlaboties, jo vairāki vēja parku attīstītāji jau pilda vairāk, nekā pieprasa IVN noteiktās programmas prasības, mēģinot tikties ar sabiedrību un nodibināt kontaktu ar iesaistītajām pusēm. Lielākoties gadījumu tomēr puses viena no otras izvairās, kas rezultējas agresīvā, neefektīvā vai neesošā komunikācijas veidā. Cerams, ka arvien drīzāk attīstītāji spēs novērtēt sabiedrības milzīgo ietekmi, kas gan ceļ projekta vērtību, gan samazina riskus tā attīstībā un ekspluatācijā.



Autors: Guntis Ščerbinskis / Latvijas Avīze & Ecosoul

Comentarios


bottom of page